Logi un durvis - Veiktspēja

U_W – siltumcauraidība logiem un ārdurvīm. Īss vēsturisks ieskats un paskaidrojumi speciālistiem, projektētajiem, energoauditoriem par logu siltumtehniskajām īpašībām.

Viens no civilizācijas vērtīgākajiem atklājumiem ir izrādījies stikls. Bez stikla mēs nebūtu nonākuši līdz siltām ēkām, mūsdienu stikla arhitektūrai, transporta līdzekļiem un kosmosa kuģiem. Vai būtu vērts lidot kosmosā, ja kosmosa kuģim nebūtu loga pa kuru paraudzīties ārā uz Visumu vai Zemi no attāluma?

Tas viss sākās ar nelieliem, nelīdzena stikla gabaliņiem pilīs un baznīcās, kas savstarpēji tika sastiprināti ar plastisku metālu - svinu, un tālāk visi kopā iestiprināti koka aplodās. Logi sākotnēji bija tikai bagāto ļaužu privilēģija, bet vienkāršie ļaudis dzīvoja guļbūvēs un zemnīcās, kur logu un durvju ailas, pēc nepieciešamības, vienkārši aizklāja ar bieziem audumiem, ādām. Bija izvēle – vai nu gaisma un aukstums, vai tumsa un siltums. Logu ailas bieži pildīja arī dūmu izvades funkciju.

Pamazām cilvēce stiklus iemācījās izgatavot arvien gludākus un lielākus. Šodien tie ir pieejami visur, un gandrīz jebkuros izmēros.

Pirmie, visiem pieejamie logi, bija ar nelielām rūtīm un ar vienu stiklu (U_W ≈ 5W/m²K). Tikai apm. pirms 200-300 gadiem, līdz ar apkures krāšņu attīstību, kad telpu apkurei pilnībā varēja iztikt bez atklātas liesmas, sāka izmantot logus ar diviem stikliem. Sakotnēji tie bija pat vienkārši neverami/izņemami papildus rāmji. Tos pa ziemu ielika, bet pavasarī izņēma un līdz nākamam rudenim glabāja mājas bēniņos (U_W ≈ 3W/m²K). Nākamais līmenis bija jau divu stiklu logi, kur abi stikli bija vērtnēs un verami visu gadu. Šādi logi pie mums dažviet kalpo vēl šodien. Šāda „kastveida“  tipa logi (tautā saukti arī par „futera“ logiem), kas pēc būtības ir savienoti divi parasti vienviru logi, vēl tika plaši izmantoti padomju laikos līdz pat 60.-70.gadiem. Jau citu divstiklu logu tipu – „savietoto vērtņu“ (tautā sauktu par „zviedru“ tipa logu, pie mums izmantoja līdz pat padomju daudzdzīvokļu būvniecības ēras beigām (joprojām U_W ≈ 3W/m²K). Kā redzams, Uw logiem ar diviem stikliem nemainās. Attīstības gaitā uzlabojusies vien logu lietošanas ērtība un to blīvums.

Principiāli uzlabojumi logu siltumtehniskajos parametros sākās ar izolētu stikla pakešu ieviešanu (logiem ar hermētiski salīmētiem diviem stikliem U_W ≈ 2,7W/m²K). Liela loma U_W uzlabojumā pēdējos 20 gados ir stiklu attīstībai. Dažādi selektīvie pārklājumi stikla virsmām ļauj efektīvi samazināt siltuma zudumos, neļaujot siltuma starojumam izkļūt no telpām. Pirmajiem logiem, kuru stikliem izmantoti selektīvie pārklājumi siltumtehniskie rādītāji jau uzlabojās līdz U_W ≈ 1,8W/m²K. Tālāk, pielietojot trīskāršus stiklojumus, labākus selektīvos pārklājumus, labākus profilus, tai skaitā PVC sistēmas logu aplodām un optimizējot citus siltumtehniskos logu elementus esam nonākuši pie logiem ar U_W ≈ 0,8W/m²K.

Šobrīd mūsu mājokļos atradīsim visus iepriekš minētos logu tipus, sākot no vienkārša stikla līdz pat labākajiem logiem ar U_W ≈ 0,7W/m²K. Tādēļ logu izvēlē ir ļoti svarīgi saprast kas ir U_W, kādas ir mūsdienu iespējas? Kā lai neapjūk skaitļos un terminos par logu siltumtehniskajiem parametriem?

Kā logus savstarpēji salīdzināt, kā zināt, ko liksim ailē? – vienam masīvāki rāmji, citam stikli savstarpēji tuvāk, citam tālāk. Vēl aktuālāka šī tēma kļuva ar stiklu selektīvo pārklājumu izgudrošanu un masveida ražošanas attīstību. Tā tapa dažādi standarti – gan par logiem vispār (LVS EN 14351-1), gan to siltumcaurlaidības koeficienta U_W noteikšanu. Arī U_W noteikšanas standarti ir attīstījušies līdzi laikam un iespējām.

A. Kā vienkāršākā un tai pat laikā arī visneprecīzākā  metode bija un ir noteikšana pēc tabulām no standarta LVS EN ISO 10077-1.

Piemēram, zinot loga aplodas materiālu vai tā siltumcaurlaidības vertību U_F (aplodas siltumcaurlaidības vērtību var pieņemt saskaņā ar standartā noteiktajām konkrēto materiālu vērtībam) un U_G (stiklojuma siltumcaurlaidības vērtība) pēc tabulas iepriekš minētajā standartā F1 vai F3, atkarībā no izmantotā stiklu atdalītāja tipa (alumīnijs, nerūsējošais tērauds vai „termix“ utt.) var noteikt U_W vērtību „references“ izmēra 1,23x1,48m logam. Tomēr tālāk vēl jārēķinās ar dažādām papildus korekcijām. Stiklu dalošām šprosēm, stikla/aplodas laukuma attiecība utt.

B. Daudz precīzāk loga siltumcaurlaidību nosaka ar aprēķina metodi.

Abas jau minētās siltumcaurlaidības U_F  un U_G vērtības,  un atbilstošā ψ_G (stiklojuma malas atdalītāja lineārā termiskā tilta vērtība) jāievieto šai standartā norādītajā aprēķinu formulā: